Bērniem draudzīgas suņu šķirnes

Pastāsti draugiemShare on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Ģimenēm, kuras vēlas iegādāties suni, ir aktuāls jautājums, kādas suņu šķirnes ir draudzīgas bērniem. Ir skaidrs, ka sunim ir jābūt savaldīgam, draudzīgam, uzticīgam, bez vēlmes uzkundzēties. Tas var likties pašsaprotami, taču ne visi suņi atbilst šiem priekšnosacījumiem. Ir suņi, kas mēģina kļūt paši par saimniekiem vai pakļaujas tikai vienam cilvēkam – spēcīgākajam. Ir suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem nepatīk mazi bērni. Par laimi ir suņi, kas jau ģenētiski – daudzu paaudžu laikā ir pieradināti pie tā, lai rūpētos par apkārtējiem – sava bara locekļiem.

Izvēloties suni, vēlams skatīties škirnes, kas nav mazas. Lielie suņi tradicionāli ir pacietīgāki. Mazie ir stresaināki un, mēģinot nosargāt savu vietu zem saules, var kļūt neprognozējami.

Kollijs – popularitāti visā pasaulē šī šķirne iemantoja pēc filmas “Lesija”. Reālā dzīvē kolliji daudz neatpaliek vai pat pārspēj Lesijas sniegumu.

Kollijs
Kollijs

Kolliji pēc būtības ir ganu suņi un, atceroties savus senčus, mēģina saganīt arī kopā bērnus. Tas ir jauki, taču, ja bērni ir ļoti mazi, šo iegribu vajadzētu ierobežot, lai vēlāk nerodas problēmas. Kolliji viegli pakļaujas dresūrai, ir ar maigu raksturu. Suņiem ir gara spalva, tādēļ jārēķiņas, ka mājā būs daudz spalvas, ja vien to regulāri neķemmēsiet.

Ungāru vižla – Latvijā reti sastopams suns, taču laba izvēle ģimenēm ar bērniem. Klusi, paklausīgi, gudri un paklausīgi, turklāt patīk rotaļāties. Pēc dabas maigi un viegli pakļaujas dresūrai.

Buldogs – enerģisks, paklausīgs un draudzīgs suns. Neskatoties uz savu izskatu un lielo siekalu daudzumu, kas tam pasāvīgi izdalās no mutes, ir labs kandidāts ģimenēm ar bērniem. Buldogam nav problēmas saprasties ar citu šķirņu suņiem un pat citiem mājdzīvniekiem. Ir vajadzīga apmācība.

Bīgls -še suņi tika radīti kā medību suņi un tādi viņi arī ir. Draudzīgi, dzīvespriecīgi, gudri, labi satiek ar citiem mājdzivniekiem, taču vēlmi skriet pakaļ kaķiem ir grūti izdzīt. Patīk peldēšana, ir izturīgi un vienmēr gatavi spēlēties. Izbauda garas pastaigas un, protams, medības. Piemērots variants ģimenēm, kas ir aktīvas, jo bez kustībām suns nīks un darīs nedarbus.

Zelta retrivers – pašpārliecināti un uzticami. Gatavi spēlēties ar bērniem un reizē arī aizsargāt ģimeni. Nav īpaši piemēroti kā pastāvīgi mājas sargi, taču vajadzības gadījumā savu teritoriju nosargās. Pacietība ir šo suņu galvenais trumpis. Skaisti, nereti tiek izvēlēti arī kā neredzīgo pavadoņi, kas apliecina to īpašās kvalitātes.

Ņūfaundlendieties – suns aukle. Patīk bērni, taču vajadzīga liela platība un iespēja būt kopā ar visu ģimeni. Atšķirību pārdzīvo sāpīgi. Ņūfaundlendiešiem ir masīvs ķermenis, kas liks to respektēt jebkuram svešiniekam. Patīk peldēt un sargāt ģimeni.

Pūdelis – liekas neticami, taču pūdeļi ir piemēroti ģimenēm ar bērniem. Lai arī reizēm cilvēki tos izķēmo, izcirpjot spalvu atsevišķās vietās, līdz pat ādai, ir bonusi, kuru dēļ pūdeļa kandidatūru ir vērts izvērtēt. Pūdeļi ir gādīgi, uzticīgi, paši atrod sev izklaides iespēju, labsirdīgi, draudzīgi ar bērniem.

Īru seters – enerģisks, jautrs un sabiedrisks. Vēlas mācīties, viegli pakļaujas dresūrai. Patīk izskrieties, labi saprotas ar bērniem. Piemēroti aktīvām ģimenēm.

Labradors – skaisti suņi ar īsu spalvu, viegli pakļaujas dresūrai. Dzīvespriecīgi, pacietīgi un reizē arī teicami sargi. Viegli pakļaujas dresūrai, gudri, draudzējas ar bērniem. Populāri visā pasaulē, pieejami gan melnā, gan brūnā krāsā.

Suņu šķirnes ir daudz un dažādas, taču nevajag aizmirst arī par jaukteņiem. Suņi, kuriem nav šķirne un izcelsme nav zināma nav sliktāka. Nereti tiek ir pat daudz izturīgāki pret slimībām. Rakstura īpašības šiem suņiem gan ir grūti prognozēt, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par saviem sauc tieši dažādus jaukteņus un mīl viņus neatkarīgi no nekā. Ideālā gadījumā būtu jāiepazīst suņa māte un tēvs, lai izdarītu secinājumus par tā uzvedību un raksturu nākotnē.

Ja izvēlaties pirkt šķirnes suni, ir jārēķinās, ka to cena var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Cena atkarīga no suņa ciltsrakstiem, taču tiem, kas nevēlas piedalīties izstādēs tas nav būtiski. Sertificēti suņu audzētāji var pirms pārdošanas apliecināt, ka sunim nav redzami, iedzimti defekti. Šaubu gadījumā, ir vērts pirms iegādes konsultēties ar attiecīgās suņu šķirnes audzētāju federācijas vai asociācijas pārstāvjiem. Labāk izdot nelielu naudu par konsultāciju nekā ņemt īstermiņa kredītus vai pat lielākus aizdevumus, lai nopirktu suni un vēlāk to nožēlot. Suņa iegāde ir jāuztver kā investīcija. Ir labi sākotnēji ieguldīt lielāku naudas summu un pēc tam maksāt mazāk par apkopi un uzturēšanu.